Īslande

21.08.-29.08.2026

  Islandē ir kaut kas tāds, kas cilvēku apstādina. Nevis ar skaļumu, bet ar klusu, dziļu spēku. Tā ir vieta, kur daba izskatās un elpo tā, it kā pasaule tikko būtu dzimusi — neapstrādāta, patiesa un brīnumaini nepieradināta.
Tā ir zeme, kur melnas lavu lauku malas satiekas ar pienbaltiem ledājiem, un kur starp tvaikojošiem geizeriem un aukstiem, sudrabainiem ūdenskritumiem cilvēks jūtas gan niecīgi mazs, gan negaidīti brīvs. Tur, kur ielejās plūst karsti avoti, bet virs galvas klusi klīst ziemeļblāzmas strēles, rodas sajūta, ka daba tev kaut ko čukst — ne skaļi, bet pietiekami, lai tu apstātos un klausītos.
Islandē dienas jūtas garākas, jo tās piepildītas ar milzīgiem skatiem: bezgalīgas piekrastes, kur viļņi salst un šķīst vienā mirklī… klintis, kas izskatās kā senas pasaules sienas… un vējainas pļavas, kurās ganās mazi, spītīgi Islandes zirgi — mierīgi kā pati zeme.
Un tad ir vakari. Tie klusie, krāšņie vakari, kad gaisma lēni nolaižas pār fjordu un viss iegūst zeltainu mieru. Tādos brīžos gribas atrasties blakus kādam īpašam cilvēkam — siltam plecam, ar kuru dalīt to skaistumu, kas vairs nevienam citam nav jāizskaidro. Islandē romantika nav radīta no puķēm un sveču gaismām, bet no dabas varenības un sajūtas, ka esat tikai jūs divi pret visu pasauli.
Islandē mīlestība kļūst vienkārša. Tīra. Tāda, kā pati zeme — stipra un īsta.

  Lejupielādēt programmu (1.28 MB) (510.24 KB)