Norvēģijas kontrasti
20.07.-31.07.2026
oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā.Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 4,5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi. Nacionālie svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.Jau kopš 6. gadsimta p.m.ē. mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā kaujā pie Hafrsforda apvienoja karalis Haralds Skaistmatis (Harald Hårfagre). Pēc tam sākās tā sauktais "Vikingu laikmets". 1319. gadā Norvēģija iestājās Kalmāras ūnijā, kurā jau bija Zviedrija un Dānija. 1521. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību viņi ieguva 1905. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva Hākons VII. Neatkarība ilga tikai līdz 1940. gada 9. aprīlim, kad Norvēģiju okupēja Nacistiskā Vācija.Zeme, kur saule nenoriet... un nelec! Norvēģijas ziemeļos vasaras laikā vari izbaudīt pusnakts sauli, bet ziemā – polāro nakti, kad dienas gaismu neredz vairākas nedēļas. Valsts ar elpu aizraujošām ainavām! Norvēģijas piekrasti veido tūkstošiem fjordu un vairāk nekā 50 000 salu. Unikāla dabas ainava, kas piesaista ceļotājus no visas pasaules! Kafija – norvēģu ikdienas degviela! Norvēģi dzer vairāk kafijas nekā gandrīz jebkura cita nācija – vidēji 4 tasītes dienā! Mūsu komandā arī ir ne viens vien kafijas cienītājs
Bet noteikti brauciena viens no kulminācijas punktiem būs - Nordkapp.
386 m augsts klintsrags Māgerejas salā, atrodas uz 71.paralēles un ir vistālākais Eiropas ziemeļu punkts, apmēram 2000 km no Ziemeļpola, kur satiekas Norvēģu un Barenca jūras. XVII gs. te bija itāļu priesteris Frančesko Negri. Ceļš uz Nordkapu ir pasakains: labajā pusē Pošangena ūdeņi un šēras, bet kreisajā – klintis tieši gar pašu ceļa malu. No Pošangenas līdz Nordkapam – 200 km. Tālāk četri tuneļi. Īsākais – veselus 3 km garš. Garākais no tuneļiem zem ūdens ir ap 6 875 m garš, iet apmēram 150 m dziļumā un savieno kontinentu ar Māgerejas salu. Tuneļa celtniecība pabeigta 1999.gadā. Nordkapa klintis klāj zaļa sūna, jo siltā Golfa straume silda ziemeļus. Tomēr blakus esošais Knīvskjelodena (Knivskjellodden) klintsrags atrodas vēl tālāk uz ziemeļiem. Lai to sasniegtu, kājām jāmēro 9 km pa paugurainu un akmeņainu taku. Pašā Nordkapā atrodas piemneklis „Zemes bērni,” polārā stauja
Un kur nu vēl Lofotu salas, Tromse, Trodheima, Atlantijas ceļš, Triļļu ceļš, Geirangera fjords. Daudz šai braucienā iekļauts! Braucam kopā!
Programmu skatīt šeit: (1,010.02 KB)
