Parīze un Normandija
30.04.-06.05.2026
Ceļojums sākas vēl naktij turoties pār Rīgas jumtiem, kad lidostā, rīta gaismām austot, satiekam gidi un dodamies pretī sapņu pilsētai – Parīzei. Lidojums ir kā pirmais vieglais plīvurs, kas paceļas, lai atklātu Francijas eleganci. Tur mūs sagaida vietējais gids un pārved uz Versaļas plašumiem – vietu, kur reiz valdīja karaļu greznība un dārzu simetrija kāpināja elpu. Iespējams, tieši šeit rodas sajūta, ka laiks kļūst par greznuma pavadošo mūziku. Pēc iekārtošanās Parīzē vakars pieder brīvībai – un tiem, kuri ļaujas naktij, Moulin Rouge apsola kaisli, dzirksteli un neierobežotu bohēmisko brīvību.
Parīze atklājas kā skaisti rakstīta grāmata – lappuse pēc lappuses: Sitē sala, kur dzimis šis varenais metropole, Dievmātes katedrāles dramatiskā gaiss, Luvras noslēpumi, Elizejas lauku spožums un Eifeļa torņa tērauda mežģīnes pret debess fonu. Šeit pastaiga nav tikai kustība, tā ir ieelpa un izelpa, pilsētas sirdspuksti. Un tad – Monmartra, mākslinieku kalns, kur Parīze izskatās kā gleznots sapnis, un Sv. Sirds bazilikas baltās kupolas sargā romantikas piepildītu skatu.
Ceļš ved tālāk – uz Živernī, Monē pasauli, kur krāsas plaukst kā pavasaris uz audekla. Tur dārzā dzimst impresijas, un šķiet, ka katrs ziedlapu pieskāriens vēl nes mākslinieka rokas siltumu. Ruāna atklājas kā viduslaiku sapnis ar bruģētām ieliņām un gotikas katedrāli, kas tik majestātiska, ka Monē to iemīlēja trīsdesmit reižu. Te dzīvo arī Žannas d’Arkas stāsta liesma. Un tad – Etretas klintis, baltās, dramatiski skaistās, kur ļaužu dvesma kļūst klusa un daba pārņem vadību. Tur augšā – dārzi kā fantastiska pasaule, skulptūru un vēja dejā.
Havra mūs sagaida ar jūras tuvumu, bet nākamajā rītā – Honfleura. Ciemats kā gleznaina kartiņa: šauras, krāsainas mājas, koka baznīca kā apgriezts kuģis, un ostas ūdeņos atspoguļojas Normandijas dvēsele. Trouville-sur-Mer – ar zvejnieku ciema šarmu un pludmalēm, kur jūra čukst stāstus par veco laiku atpūtniekiem. Un tad – majestātiskais Mont-Saint-Michel, brīnums virsū ūdeņiem, kas kā pasaku pils paceļas virs plūdmaiņu pārsteigumiem. Sala, kur klosteris glabā gadsimtu noslēpumus un vējš nes leģendu balsis. Šeit pat omlete ir piedzīvojums – tik silta, tik viegla kā mākoņu kodums.
Kankalē mūs sagaida austeru gars – īsts, dzīvs un sāļš kā jūras elpa. Muzejs, tirgus, krastmala – viss te pulsē ar piekrastes dzīves ritmu. Senmalo ļauj iepazīt pirātu un jūrasbraucēju stāstus, bruģētās ieliņas un masīvās nocietinājuma sienas, no kurām paveras grandiozs skats uz Atlantijas zilgmi. Un tad – Renna, Bretaņas sirds, kur romiešu vēsture satiekas ar franču eleganci, radot pilsētu, kas dzīvo starp tradīcijām un mūsdienīgumu.
Noslēgumā – Ambuāza ar savu viduslaiku šarmu un pēdējo atvadu pastaigu pirms atgriešanās Parīzē. Šeit, pilsētā, kas nekad nebeidz pārsteigt, pavadi vēl brīdi savā veidā – muzejā, ieliņā, kafejnīcā ar silpu kruasānu. Un tad – lidosta, vakara gaismas un atgriešanās mājās ar sajūtu, ka Francija mūs ir apskāvusi, pieklusinājusi un pavadījusi ar neizdzēšamu skaistumu.
Dodamies kopā un baudam šo braucienu!
